Vikipēdijas lapa: https://lv.wikipedia.org/wiki/%C4%80rstniec%C4%ABbas_pienene
Ārstniecības pienene jeb cūkpiene (Taraxacum officinale). Auga latīniskais nosaukums ir cēlies no arābu valodas vārda, kura nozīme ir “rūgts augs”.
Rūgtvielām bagāts augs. Aptuveni 30 cm garš kails kāts. Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar mazzarainu, 20 - 60 cm garu gaļīgu vārpstveida sakni. Visās auga daļās ir piensula. Lapas rozetē izvietotas, zobainas, pie pamata sašaurinātas, pēc ārējā izskata un lieluma ļoti variē. Ziedneši dobi, 5 - 30 cm augsti. Ziedi dzelteni, divdzimumu, ar mēlveida vainagu, sakopoti kurvīšos. Zied no maija līdz jūlijam un dažreiz pat līdz oktobrim. Kad ziedēšanas laiks beidzies, ziedi “pārvēršas” lielos apaļos viegli pelēkos pūku kamolos, kas vējā var aizlidot — tā notiek pieneņu vairošanās. Katrai vieglajai sēkliņai ir lidpūka, ar kuras palīdzību tā var aizlidot pat 10 km tālu. Bieži aug cilvēku mājvietu tuvumā. Pienene aug mērenajā joslā barības vielām bagātās augsnēs. Jo vairāk trūdvielu un mitruma, jo leknākas pienenes lapas un zieds.
Viduslaiku kristietības ikonogrāfijā pienene simbolizē kristīgo mācību un tās izplatīšanos — gluži kā pienenes spārnotās sēklas lido lielos tālumos, tā kristīgā mācība viduslaikos izplatījās tālu pasaulē. Arī šis augs bieži ir saistīts ar Mariju, Kristu un Veroniku.
Lietošana
Pienenes ir bagātas ar nektāru un tāpēc tās iecienījušas bites. Cilvēki labprāt uzturā lieto svaigo pieneņu lapu salātus — lai atbrīvotos no spēcīgās rūgtās garšas, pirms lietošanas vēl augošus augus kādu laiku vēlams nosegt ar tumšu, saules gaismu necaurlaidīgu trauku.
Kosmētiskiem mērķiem lieto pienaino, ziedkātā esošo sulu — tā dziedina furunkulus, karbunkulus, kašķi, ēdi, kārpas, kā arī citas ādas saslimšanas. Pret vasaras raibumiem lieto šādu losjonu: vienu pilnu sauju pieneņu ziedu aplej ar vārošu ūdeni tik daudz, lai ziedi būtu pilnībā apņemti. Ļauj atdzist, tad nokāš un regulāri viegli mitrina ādu ar šo šķidrumu. To var izmantot arī matu skalošanai: tas patiks gaišiem matiem. Pienene stiprina viegli lūztošus, sausus, kā arī taukainus matus. Tā palīdz atbrīvoties no blaugznām. Jābūt piesardzīgam un vispirms jāpārbauda ādas reakcija, nedrīkst lietot šos preparātus pārlieku daudz un spēcīgus izvilkumus — tas var izraisīt ādas iekaisumus vai citas nepatīkamas kairinošas sajūtas.
Rudenī ievāktas pieneņu saknes sakaltē, nedaudz apgrauzdē un kā kafijas aizstājēju lieto vai nu kopā ar cigoriņiem vai vienas pašas. Islandē šīs saknes sacep un lieto uzturā.
Ziedus izmanto kā krāsvielu sviesta vai omletes iekrāsošanai skaistā dzeltenā krāsā. No tiem mēdz gatavot sīrupu.
11. gadsimtā arābu ārsti pieneni izmantoja dziedināšanā. Pieneņu ekstraktu lieto aknu, žultspūšļa, nieru un locītavu saslimšanu ārstēšanā. Pienenes ir to zāļu sastāvā, kuras izmanto, lai dziedinātu no dzeltenās kaites. Pienenēm piemīt urīndzenošas īpašības
Eiropas teritorijā tā izmantota Samheina naktī gaišredzības veicināšanai, buršanas un vārdošanas spēka vairošanai.
http://www.stilaparks.lv/jaunumi/3/1167/
Dēvē par unikālu ārstniecības augu
Senie dziednieki uzskatīja pieneni par unikālu ārstniecības augu. Novēroja, ka no pienenes saknes vārīta tēja mazina sāpes krūšu apvidū, kā arī, lietota pilnmēness laikā, tā paaugstina pareģošanas spējas, bet, ja zem spilvena paliekot kaltētu pieneni, rādoties spilgti sapņi. Lai piepildītos vēlēšanās, bērni cenšas ar vienu pūtienu nopūst visas pienenes pūkas, bet šo metodi varot izmantot arī pieaugušie, meklējot atbildi uz svarīgu jautājumu. Pienenes ir ļoti piemērotas pasākuma laika izvēlē. Pirms sākat pūst sēklas, izlemiet, vai jautājat par dienām, nedēļām vai mēnešiem. Pūtienu skaits visu sēklu nopūšanai sniegs atbildi uz jautājumu.
Ārstniecībā izmanto visu augu bez ziediem vai tikai saknes. Tautas medicīnā lieto arī lapas, kātus un ziedus. Saknes ievāc rudenī vecā mēnesī, kad lapas sāk jau nokalst. Tās rūpīgi nomazgā aukstā ūdenī un nogriež līdz sakņu kakliņam, atdalot sānu pasaknītes. Pāris dienas apvītina, kamēr vairs neatdalās piensula. Žāvē mēreni siltā līdz 60 - 70 grādiem krāsnī vai īpašā kaltē izklātā plānā kārtā. Karstā, saulainā laikā var žāvēt arī laukā. Uzglabāšanas laiks ir pieci gadi.
Lapas ievāc un izmanto pavasarī, sākoties ziedēšanas laikam, atdalot tās no piemaisījumiem. Sākumā vītinot, bet pēc tam žāvē labi vēdināmā telpā vai kaltē, uzglabājot tās noslēgtos stikla traukos vai koka kastēs divus gadus. Pienenes var uzskatīt par vitamīnu un minerālvielu avotu. Tās satur saponīnus, B grupas vitamīnu, riboflavīnu, askorbīnskābi (jaunas lapas 450-550 mg%), kaučuku, rūgtvielu taraksacīnu, inulīnu, lielā daudzumā A vitamīnu beta karotīna veidā, kas palielina organisma pretestības spējas pret infekcijām, ir antioksidants, nodrošina normālu redzi un normālu ādas un gļotādas funkcionēšanu. Pieneņu saknes satur dzelzi, cinku, varu, mangānu, selēnu, kalciju, magniju, cinku, kobaltu, hromu, alumīniju, bāriju, jodu, bromu un daudz kālija, kas pastiprina urīna veidošanos nierēs, veicinot to izdalīšanos un mazinot šķidruma uzkrāšanos audos. Tās iedarbības spektrs tik plašs, ka daudzviet pasaulē to audzē kā kultūraugu.
Kopš seniem laikiem – „gultā čurātāju zāle”
Pieneni kopš seniem laikiem lieto medicīnā kā urīnu dzenošu līdzekli, tāpēc tautā to sauc par „gultā čurātāju zāli”. Tai piemīt urīnu, žulti dzenoša, vēdera izeju mīkstinoša, gremošanas dziedzeru, piena sekrēciju, vielmaiņu uzlabojoša, antialerģiska un antitoksiska iedarbība. Tā pazemina holesterīna līmeni, rosina ēstgribu, sviedrē, tonizē, nomierina, sekmē miegu un asins recēšanu.
Lai izvadītu sārņus, toksīnus no organisma, sešus gramus sasmalcinātas drogas (lapas un sakņu maisījumu) aplej ar glāzi ūdens, vāra 15 minūtes, nostādina 30 minūtes, izkāš, pievieno vārītu ūdeni līdz sākuma stāvoklim un lieto pa ēdamkarotei trīs reizes dienā pirms ēšanas. Organisma spēcināšanai pēc smagām slimībām, sārņu un liekā šķidruma izvadīšanai ieteicams 4 – 6 nedēļas lietot pa glāzei uzlējuma rītos un vakaros. Tēju gatavojot, 1 - 2 tējkarotes pieneņu lapas pārlej ar glāzi verdoša ūdens, nostādina 15 minūtes un izkāš.
Pavasarī pret bezmiegu, nervozitāti un avitaminozi var izmantot no svaigi vāktām pieneņu lapām izspiestu sulu pa divām ēdamkarotēm līdz 50 mililitriem dienā trīs nedēļas. Žāvētas pieneņu saknes lieto vēža kompleksajā ārstēšanā, jo tās preparāti mazina ķīmijas preparātu toksiskumu, stimulē aknu darbību, veicina ēstgribu, asinsradi, spēcina organismu un kavē vēža un metastāžu attīstību.
Lieto ar nātrēm, kukurūzu, mellenēm un apīni
Tradicionālajā medicīnā pieneņu saknēs saturošo inulīnu lieto kā cukura diabēta ārstēšanas palīglīdzekli, uzlabojot aizkuņģa dziedzera darbību. Sakņu un lapu novārījumu lieto pa ēdamkarotei trīs reizes dienā pirms ēšanas. Marija Trēbena, grāmatas ”Dieva aptiekā rastā veselība” autore raksta: „Kad es ārstēšanās nolūkos atrados Dienvidslāvijā, tur katru dienu kopā ar citiem svaigiem salātiem uz galda atradās arī bļodiņa ar pieneņu salātiem. Ārsts, kurš bija slavens speciālists aknu slimībās, uz manu jautājumu par šiem salātiem atbildēja, ka pienenes ļoti labvēlīgi ietekmē aknas. Tagad es zinu: šo augu kāti, apēdot dienā piecus līdz sešus, dod ātru efektu aknu hronisku iekaisumu gadījumos. Tiem, kuri slimo ar cukurslimību, dienā vajag apēst apmēram desmit kātiņu. Kātus lēni košļā. Tie ir kraukšķīgi un sulīgi, mazliet rūgteni. Ieteicams 14 dienu kurss. Lietojot pieneņu svaigos kātus, jūs būsiet pārsteigti par to iedarbību.”
Svara mazināšanai parasti izmanto augus ar urīnu dzenošu un vēderu mīkstinošu iedarbību. Lietojot pieneņu saknes, tiek pastiprināti izvadīts no organisma šķidrums, un, lai uzlabotu vielmaiņu, pieneņu lapas ieteicams lietot ar nātrēm, kukurūzu, mellenēm un apīni. No katras drogas ņem divas ēdamkarotes un aplej termosā ar 1,5 glāzēm vāroša ūdens, nostādina 2 - 3 stundas, izkāš un lieto pa 1/3 glāzes četras reizes dienā.
Pienenēs saturošo rūgtvielu izmanto kā sulas sekrēciju veicinošu līdzekli, kas palielina gremošanas sulu un enzīmu izdali, ja ir kuņģa gastrīts ar pazeminātu skābi. To lieto kā vēdera izejas regulētāju pret vēdera uzpūšanos, gāzēm, meteorismu, gremošanas traucējumiem, hronisku aizcietējumu (maza deva cietina, bet liela - mīkstina).
Sula sviedrē un pazemina temperatūru
Fitoterapeiti iesaka pavasarī kā vispārēju spēcinošu līdzekli un minētos gadījumos lietot pieneņu sulu. Lapas nomazgā tekošā ūdenī, notur 20 -30 minūtes koncentrētā sāls ūdenī, atkārtoti pārmazgā ar aukstu ūdeni un pārlej tās ar vārošu ūdeni. Lai iegūtu sulu, izmanto sulas spiedi vai lapas samaļ gaļas mašīnā, nospiežot masu caur marli. Iegūto šķīdumu atšķaida ar ūdeni attiecībā 1:1 un vāra 2 - 3 minūtes. Lieto pa ¼ glāzes divas reizes dienā 20 minūtes pirms ēšanas. To var lietot arī kā sviedrējošu, temperatūru pazeminošu un urīnu dzenošu līdzekli, kā arī jaunajām māmiņām, lai palielinātu piena daudzumu bērna zīdīšanas laikā. Lapas var sagatavot arī tinktūras veidā attiecībā 1:5 ar 25-procentīgu spirtu, lietojot to pa 2 - 5 mililitriem divas reizes dienā.
Pienenes iedarbojas spazmolītiski, veicinot žults izdali un uzlabojot tās atteci pārpildīta žultspūšļa un aknu saslimšanu gadījumā. Sešus gramus sasmalcinātas lapas un saknes pārlej ar glāzi karsta ūdens, vāra desmit minūtes, nostādina 20 minūtes, izkāš un lieto pa ēdamkarotei trīs reizes dienā. Pieneņu sulu maisījumā ar dažāda veida sakņu sulām, stimulējot žults sekrēciju, ieteicams lietot, ja ir žults izvades un aknu darbības traucējumi.
Nieru iekaisuma, uretrīta un cistīta gadījumā nierakmeņu šķīdināšanai lieto lapu un sakņu novārījumu pa ēdamkarotei trīs reizes dienā pirms ēšanas, kā arī svaigi sarīvētu sakni pa naža galam 30 minūtes pirms ēšanas divas reizes dienā. Ja ir nierakmeņu slimības, gatavo šādu novārījumu: divas ēdamkarotes sasmalcinātu lapu un sakņu aplej ar divām glāzēm vāroša ūdens, uzvāra, nostādina, nokāš un atšķaida ar novārītu, atdzesētu ūdeni līdz 1,5 litriem. Novārījumu izdzer, malkojot 15 - 20 minūtēs vai lietojot pa divām ēdamkarotēm četras reizes dienā pirms ēšanas. Prostatīta gadījumā lieto kā kompleksās terapijas sastāvdaļu ar fitoterapijas līdzekļiem 1 – 1,5 mēnesi, jo pienenes saknes darbojas kā pretiekaisuma, mikrocirkulāciju uzlabojošs un vitamīnus saturošs līdzeklis.
Noder asinsvadu sklerozes ārstēšanai un profilaksei
Pienenes saknes var izmantot kā ārstniecības palīglīdzekli, kas satur dzelzi, ja ir dzelzs deficīta anēmija. Tā kā pupiņu kafija līdz 30 procentiem mazina dzelzs uzsūkšanos, slimniekiem no uztura tā jāizslēdz un jānomaina ar pieneņu sakņu kafiju. Izmanto arī uzlējumu, aplejot ar glāzi vāroša ūdens 1,5 ēdamkarotes izžāvētu lapu un sakņu un lieto pa ¼ glāzes četras reizes dienā. Ieteicams arī novārījums ar pievienotu sarkanā āboliņa vai upeņu lapu drogu. Pieneņu sulas maisījums ar seleriju un pētersīļu sulu palīdz normalizēt asins sastāvu.
Tradicionāli asinsvadu sklerozes ārstēšanai un profilaksei rekomendē lietot novārījumu vai sausu pieneņu sakņu pulveri pa tējkarotei trīs reizes dienā pirms ēšanas, uzdzerot ūdeni. Ja ir hroniska sirds nepietiekamība, pulveri lieto pa naža galam, atšķaidot pusglāzē ūdens, trīs reizes dienā. Pienenēm piemīt asinsspiedienu pazeminoša iedarbība kā nervu sistēmas uzbudinājuma mazināšanas sekas. Ja ir 1.vai 2.pakāpes hipertonijas slimība, sešus gramus sasmalcinātu lapu un sakņu pārlej ar glāzi vāroša ūdens, vāra desmit minūtes, izkāš un lieto pa ēdamkarotei trīs reizes dienā. Ja ir funkcionāli sirds darbības traucējumi un liesas saslimšana, palīdz pieneņu sulas maisījums ar selerijām un pētersīļiem.
Kaulu, locītavu, saistaudu, spondilozes (artrīta) gadījumā, podagras paasinājuma periodā kompleksajā terapijā sāpju mazināšanai iekšķīgi izmanto arī pieneņu sakņu un lapu novārījumu pa 1/3 -1/2 glāzei dienā pirms ēšanas vai sulu pa ¼ glāzes divas reizes dienā pirms ēšanas. Ieteicams pieneņu sulu lietot maisījumā ar burkānu vai rāceņu lapu sulu. Ārīgi problemātisko vietu ieziešanai pret sāpēm var izmantot ziedu un degvīnu uzlējumu attiecībā 1:1. Ar degvīnu pārlietos ziedus nostādina 12 dienas un izkāš. Ieziež līdz dedzināšanas sajūtai vakaros pirms gulēšanas.
Balina vasaras raibumus un citus ādas plankumus
Iekšķīgai lietošanai iesaka pieneņu sakņu novārījumu, kam piemīt pretiekaisuma iedarbība. Ēdamkaroti sasmalcinātu sakņu aplej ar glāzi karsta ūdens, vāra uz lēnas uguns 15 minūtes, izkāš un lieto pa pusglāzei trīs reizes dienā 15 minūtes pirms ēšanas. Kompresēm gatavo novārījumu no lapām un saknēm, aplejot ar karstu ūdeni 12 gramu drogu, vāra 15 minūtes, nostādina 30 minūtes un izkāš. Alerģijas, ādas izsitumu gadījumā trīs ēdamkarotes svaigu sakņu un lapu pārlej ar divām glāzēm vāroša ūdens, uzvāra, nostādina 2 – 3 stundas, izkāš un lieto pa ¼ glāzes pusstundu pirms ēšanas 4 - 5 reizes dienā. Preparāti, lietoti gan iekšķīgi, gan kompresēs, iedarbojas arī kā pretinde pret kukaiņu un citu mošķu, pat čūsku kodumiem. Tautas medicīnā kārpu nodzīšanai tās apsmērē ar cūkpieneņu sulu.
Kosmētikā vasaras raibumus var mazināt ar pieneņu sakņu sulu vai lietojot šim nolūkam gatavotu eļļu. Sešas sakapātas jaunas pieneņu lapas ieliek emaljētā traukā, aplej ar sešām ēdamkarotēm rīcineļļas un vāra uz lēnas uguns 15 minūtes. Noņem no uguns, nosedz un ļauj ievilkties 4 – 5 stundas. Izkāš, izspiežot pēc iespējas vairāk eļļas. Salej pudelītēs un izmanto ne biežāk kā divreiz dienā, lai balinātu vasaras raibumus un citus ādas plankumus.
Agrā pavasarī pienene ir delikatese, bet vēlāk tā kļūst rūgta. Pienainā auga sula bērniem, kas rotaļājas ar tās pūkām, var izraisīt arī sliktu dūšu ar vemšanu. Pieneņu preparātus nedrīkst lietot žultsvadu nosprostojuma gadījumos.
Mūsdienās Japānā, Indijā, ASV un Rietumeiropā pienenes kultivē kā vērtīgu kultūraugu uzturam. Jaunās lapas, bagātas ar vitamīniem un minerālvielām, lieto salātos, bet, lai novērstu to rūgtumu, lapas pirms lietošanas ieteicams pusstundu paturēt sāls ūdenī. No saknēm gatavo kafiju, bet mājas vīndari izmanto ziedus un lapas.
